Uzņēmēja: skolotājiem jāpievēršas
privātbiznesam
Radīju to,
kā trūka pašai, par savu mazo biznesu — māmiņu un bēbīšu skolu
Daugavpilī — saka Alla Rinkeviča. Viņa uzsver — tai ir ne tikai
pedagoģisks, bet arī ekonomisks efekts, jo šeit māmiņas darbojas un
mācās kopā ar saviem bērniem un tas ir izdevīgāk, nekā uzticēt atvasi
auklītei. Diena turpina stāstīt par uzņēmīgiem biznesa sācējiem, kas
tāpat kā Alla nenožēlo, ka lēmuši par labu savai uzņēmējdarbībai algota
darba vietā.
Ideja no
interneta
Audzinot savus bērnus, Alla vērojusi arī
bērnu audzināšanas mācības evolūciju — no padomju pedagoģijas teorijas,
kurā dominēja kategoriski spriedumi un profesionāļu (ārstu, skolotāju)
autoritāte, līdz šodienas informācijas gūzmai ar nereti pretrunīgiem
padomiem grāmatās, žurnālos un internetā. Trūcis sarunu ar citām
māmiņām, lai dalītos pieredzē un apspriestu dažādu speciālistu
ieteikumus. Tieši internetā Alla arī uzzinājusi par māmiņu klubiem, kas
bijuši populāri ASV, Eiropā, arī Rīgā, bet ne Daugavpilī. Vispirms
braukājusi uz Rīgu klausīties kursus par mazuļu attīstību, Daugavpilī
organizējusi kādas Rīgas bēbīšu skolas filiāli un vadījusi māmiņu
apvienību nevalstiskajā organizācijā. Vēlāk, piedaloties Nodarbinātības
valsts aģentūras rīkotajā konkursā un saņemot 4000 latu atbalstu biznesa
uzsākšanai, Alla apkopojusi pašas pieredzi, kursos uzzināto un "milzīgo
vēlēšanos" un martā pilsētā izveidojusi izglītības centru bērniem un
vecākiem Laimīgi bērni.
Atteiksies
no manikīra
Telpās vienā
no Daugavpils centra gājēju ieliņām notiek gan nodarbības bērniem, gan
dažādu speciālistu lekcijas māmiņām, gan "kulinārie tusiņi", kuros
māmiņas apmainās ar receptēm. Allas tālākie plāni — paplašināt centra
piedāvājumu ar fitnesa un deju nodarbībām, kā arī valodas kursiem, kuros
vienlaikus varētu piedalīties gan māmiņas, gan bērni. Viņa uzsver —
šāda pieeja citviet ir populāra, jo, darbojoties kopā, ne tikai
nostiprinās saikne starp māti un bērnu, bet arī tiek ietaupīta nauda,
kas citādi tiktu samaksāta auklei par bērna pieskatīšanu. Turklāt
mācībās tiek likts uzsvars uz izklaidēm, ko vēlāk var praktizēt mājās un
kas neprasa lielus finanšu ieguldījumus. Alla min piemēru: no
makaroniem un aukliņas iznāk lieliskas krelles.
Biznesa idejas stadijā uzņēmēja plānoja telpas tukšajās
stundās izīrēt nelielu semināru rīkotājiem, taču krīzes dēļ tas
pagaidām nav īstenojies. Alla atzīst, ka labajos laikos atsaucība būtu
bijusi lielāka, taču akcentē — viņa orientējas uz tām māmiņām, kas sava
bērna labā ir spējīgas atteikties no jauna apģērba vai manikīra, un
zināms skaits tādu vecāku nekur nepazūd arī krīzes laikā.
Pedagogs kā pakalpojums
Centru regulāri apmeklē ap 50 māmiņu ar bērniem vecumā
no gada līdz trijiem, veidojot Allas biznesa ieņēmumu avotu — trīs
latus par apmeklējumu (lētāk, ja pērk abonementu). Alla stāsta, ka viņas
bizness "ir plusos" — no ieņēmumiem viņa apmaksā telpu īri un
saimnieciskos izdevumus, grāmatveža darbu ("ir mierīgāk ap sirdi, ja ar
to strādā profesionālis"), reklāmas izdevumus un nelielu algu sev. Viņa
atzīst, ka aprēķinu beigās pašai atliek mazāk par minimālo algu, taču
uzsver — tas ir tikai sākums, turklāt to atsver tas, ka "ar prieku eju
uz darbu un es esmu laimīga, ka man izdevies realizēt sevi. Es
priecājos, kad redzu laimīgas māmiņas un bērnus, kas priecājas, ka var
uz šejieni atnākt. Protams, bija grūtības un nogurums, taču ne dienu
neesmu nožēlojusi, ka neizvēlējos kādu algotu darbu, bet sāku strādāt
pati."
Alla arī atzīst, ka bijušajā
darbā — skolotājas amatā — viņas alga nebūtu sevišķi lielāka. Tāpat kā
daudziem citiem skolotājiem, viņai tagad draudētu arvien lielāka algu un
štatu samazināšana. Tāpēc viņa aicina pedagogus padomāt par sevi
biznesa griezumā. "Arī pedagoģija ir pakalpojumi. Jebkurš var
reģistrēties kā pašnodarbināta persona un nākt uz šādiem centriem
strādāt ar bērniem, tas būtu labs papildu ienākumu avots un darbs, kas
patīk. Pedagogi taču prot ļoti daudz, un ir jāpadomā, kas no tā varētu
interesēt vecākus," bijušos kolēģus iedrošina Alla, sakot, ka vietējā
laikrakstā plāno likt sludinājumu, lai piesaistītu jaunas idejas centra
darbā.
Autors: Kristaps Kalns, Diena
Otrdiena, 28. jūlijs (2009)
